Var teikt, ka cilvēku dzīve sastāv tikai un vienīgi no dažādiem salīdzinājumiem. Vienam lielākā laime ir dzīvot mazā vienistabas dzīvoklītī, kas tomēr pieder pašam, savukārt cits sūdzas par to, ka nepietiek vietas mājā un varbūt vajadzētu tomēr lielāku garāžu, lai būtu kur turēt abas mašīnas. Protams šis piemērs par dzīvojamo platību var izklausīties banāls, bet šādus salīdzinājumus var attiecināt uz visām vērtībām: materiālo statusu, veselību, emocionālo stāvokli.
Kāpēc ir šādas atšķirības cilvēku uztverē par vērtībām, kas viņiem jau pieder uz noteikto brīdi dzīvē? Noslēpums ir iepriekšējā pieredze – vai ir bijušas situācijas, kur noteikto vērtību ir trūcis un cik tālu pagātnē šīs situācijas ir bijušas. Cilvēka atmiņa ir īsa un vērtības saglabā savu nozīmi tikai retos gadījumos, kad to trūkums ir bijis dzīvības vai nāves jautājums. Kā arī strauja noteiktas vērtības pieejamības izmaiņa (vairāk/mazāk naudas, mīlestības, veselības) mēdz novest pie diezgan neracionālas rīcības. Secinājums laikam viens – mēģināt apslāpēt savu instinktīvi cilvēcisko dabu un tomēr ik pa brīdim apdomāt, kas patiešām ir vērtīgs mūsu tagadējās dzīvēs, lai to varētu atcerēties brīžos, kad liekas, ka nekā laba uz pasaules nav, kā arī lai nepieļautu tādu savu rīcību, kas liktu par šīm vērtībām atcerēties pagātnes formā.
Tas viss ir ļoti, ļoti relatīvi. Kas vispār ir patiesa vērtība? Vieni teiks materiālais, otri spļaus virsū pirmajiem un teiks garīgās vērtības. Kas vispār nosaka to, vai konkrētā lieta, emocija, dvēseles stāvoklis ir vai nav vērtība? Cilvēku kopums to nosaka. Vai tas, ka 95% pasaules iedzīvotāju uzskatīs kastaņkoku par vērtību, padarīs to par lielāku vērtību nekā tas patiesībā ir? Un vai vērtība, ko definē 5% pasaules iedzīvotāju ir mazāka nekā tā, ko nosaka 10%? Es teikšu tā – katram pašam ir savas vērtības, un kāmēr vien manas, Tavas vai kāda cita vērtības tiešā veidā neietekmē citus cilvēkus, tikmēr neaiztieciet manas, Tavas vai kāda cita vērtības, jo nav vienas vienīgas taisnības…
p.s. Es jau biju domājis, ka ar reanimāciju viss būs cauri
gausties jau par visu var, tas nav labi, shis nav labi… Cik esmu ieveerojis dazhi samierinaas ar kaut ko, ar ko patiesiibaa nevajadzeetu un atsaucas uz to, ka tam kas vinjam ir, ir veertiibas, un citu neko nemaz nevajag.
Tavs koments sliecas uz materiālo vērtību pusi
Ar rakstu tikai gribēju atgādināt, ka katram būtu jāveic savu vērtību “servisa apkope” laiku pa laikam, lai varētu novērtēt to stāvokli un nozīmību savā dzīvē