Dzīvot citiem

Vienā no TV raidījumiem dzirdēju visiem zināmu frāzi – es jau visu mūžu esmu dzīvojis/usi citiem. Šoreiz tas man lika aizdomāties – kas cilvēku pamudina dzīvot visu savu mūžu citiem. Un ja šī ziedošanās citiem ir paša cilvēka izvēle un loģiski domājot labprātīgai izvēlei vajadzētu radīt pozitīvas emocijas pašā cilvēkā – tad kāpēc šī frāze parasti tiek teikta ar tādu nolemtības un traģiskuma noti tajā. Vai tā nav tāda sevis lielīšana – sak, skatieties kā es smuki ciešu citu labā. Lai gan drīzāk to varētu nosaukt par neveiksmīgi izspēlētu kārti sarežģītajā attiecību spēlē, kur ne vienmēr tavas rūpes par citiem sniedz atpakaļ kāroto mīlestību. Jo diemžēl jāsniedz ir necerot saņemt pretī…